Cesvaine laiku lokos
1990. gadā tika svinēta Cesvaines 600 gadu jubileja. Jubilejas sakarā tika izdots apraksts un fotoalbums ar Cesvaines vēsturiskajām fotogrāfijām - Cesvaine laiku lokos.©
Cesvaine laiku lokos
Cesvaines vēsture liecina par tās nozīmīgumu Latvijas vēsturiskajā attīstībā. Kad senās baltu ciltis sāka apdzīvot teritorijas uz ziemeļiem no Daugavas, tagadējā Cesvaines teritorijā izveidojās viena no senajām valstīm, kura aptvēra visu Aiviekstes upes baseinu no iztekas līdz ietekai Daugavā - tagadējo Madonas, un daļēji Gulbenes un Aizkraukles rajonu teritorijas.
Šī valsts ar centru Cesavu, Cesavi, (Sesswegen) pastāvējusi turpat 1500 gadus un savu ietekmi zaudējusi tikai pēc nopostīšanas krievu - zviedru karā. Cesvaine pirmo reizi rakstos pieminēta 1209. gadā, kad tā pāriet Rīgas bīskapa īpašumā. 1390. gadā uzcelta mūra pils - cietoksnis, pie kura sākusi veidoties pilsētiņa. 1479. gadā ordeņa mestrs Bergs ieņem Cesvaini un tikai 1486 gadā nodeva virsbīskapam Hildebrantam. 1478. un 1481. gados tika atvairīti krievu uzbrukumino Alūksnes puses. Cesvaines baznīcas draudze pazīstama ar mūra pils celtniecību jo pie pils bijusi arī baznīca. 16. gadsimta sākumā Cesvaine pāriet luterticībā. Pie Cesvaines valsts 16 gadsimtā piederēja ap 100 ciematu. Kad iekšējā cīņa Livonijā beidzās ar ordeņa uzvaru 1556. gadā arī Cesvaine nonāk ordeņa bet 1559. gadā poļu rokās. 1560. gadā Cesvaine atvaira stipru krievu - tatāru uzbrukumu. Poļu laikos Cesvaine pāriet muižnieku rokās. Karalis Sigismumds Augusts 1572. gadā to dāvina brīvkungam Taubem. 1577. gadā Ivans Bargais ieņem Cesvaini, bet 1582. gadā to atgūst poļi. 1601. gadā Cesvainei pieder 115 ciematu. 1625. gadā Cesvaini ieņem zviedri. Karalis Gustavs Ādolfs to dāvina grāfam Brahem. 1633. gadā zviedru kara pārvalde apliecina, ka Cesvainei tobrīd ir stipri nocietinājumi un labā stāvoklī. Cesvaine stipri cieš zviedru - krievu karadrbībā 1656. gadā, kad tiek nopostīta. Vēlreiz Cesvaine tiek postīta 1701. - 1710. gadakaros. 1760. gadā ķeizariene Elizabete Cesvaini dāvina ģenerālim Buturlinam, kurš to pārdod ķeizarienei Katrīnai II.Tā atdāvina Cesvaini ģenerālim Joricam. Pēc tam īpašnieki ir Rihteri un visbeidzot Vulfi. 1890. gadā Vulfu dzimta uzceļ tagadējo pili un veidojas patreizējā vecās Cesvaines apbūve ar skaisto parku kompleksu. 1870. gadā ir iesvētīta patreizējā baznīcas ēka. 1919. gadā pilī pēc muižu zemju sadales nodibinās ģimnāzija. Cesvainieši aktīvi piedalās 1905. gada un 1919. gada revolucionārajos notikumos, par ko liecina piemiņas vietas Cesvaines apkārtnē. Šā gadsimta 20. - 30. gados Cesvaines apbūve daudz nepalielinās. Cesvaine stipri cieš otrajā pasaules karā, kad, vācu armijai atkāpjoties caur Cesvaini karadarbībā tiek nopostīts tās centrs. 1950. gadā Cesvaine iegūst pilsētciemata tiesības. Cesvaines rajona laikā tiek būvēta virkne jaunu ēku un stadions. Pēdējos 20 gados Cesvaines apbūve strauji palielinājusies, kā arī uzsākta vecā, vēsturiskā apbūves kompleksa restaurācija.
Fotoalbūmā - Cesvaine laiku lokos - atspoguļota Cesvaine laika posmā no 19. - 20. gs. mijas līdz 20. gs. trīsdesmitajiem gadiem.