Kā liecina vēsture un arheoloģija, Cesvaines pusē pirmās apdzīvotības pēdas parādās jau mūsu ēras sākumā. Ilgi Cesvainei raksturīgo panorāmu zīmēja aizgājušā gadsimta relikti – pils un baznīcas torņi, darba tautas laicīgās un garīgās apspriešanas simboli. Tanīs laikos to smailes augstu pacēlās pār strādnieku zemu noliektajā mugurām.

Padomju varas gadi Cesvaines panorāmā iezīmējuši daudz augstākus siluetus. Televīzijas retranslācijas tonis no desmit un vairāk kilometru attāluma ļauj precīzi noteikt Cesvaines kordinātes. Kā liliputi to pakājē šķiet pils un baznīcas tornīši. Toties jo augstu paceltām galvām darba solī iet cesvainieši – savas zemes īstie saimnieki, sava raženā darba augļu izmantotāji.

Cesvaine, kas kopš 1950. gada ieguvusi pilsētciema tiesības, atrodas Madonas rajona ziemeļu daļā, astoņpadsmit kilometru no rajona centra. Pilsētciematā, papildinot un paplašinot tā panorāmu, organiski iekļaujas ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās padomju saimniecības “Cesvaine” dzīvojamās ēkas, administratīvais centrs un citas celtnes. Padomju saimniecība “Cesvaine” izveidojās 1956. gada 16.februārī, apvienojoties vairākiem kolhoziem un padomju saimniecības “Toce” nodaļai. Savu nosaukumu tā ieguva pēc atrašanās vietas. Pēc pēdējās reorganizācijas 1974. gada 1. janvārī “Cesvainei” tika pievienota kolhoza “Miers” teritorija. Pēc tās padomju saimniecības platība dubultojās un tā kļuva par vienu no lielākajām Madonas rajona saimniecībām. Tagad “Cesvaine” aizņem 14992 hektārus lielu teritoriju. No šīs platības lauksaimnieciski izmantojami 8108 hektāri, no kuriem 4962 hektāri ir aramzeme, 1903 hektāri pļavas, tanī skaitā 940 hektāri kultivētās, 2033 hektāri ganības, tanī skaitā 1084 hektāri kultivētās un 20 hektāri augļu dārzu.

Bet ne jau tikai lielākās saimniecības gods ir “Cesvainei”. Tā ir arī viena no ekonomiski stabilākajām, lielus uzdevumus veikt spējīgajām saimniecībām, ar vārdu ne tikai Madonas rajonā, bet visā republikā un arī aiz tās robežām. Cesvainiešu devums no piecgades piecgadē kļūst raženāks visās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, bet it sevišķi lopkopībā un šķirnes lopu audzēšanā, jo tajā aktīvi piedalās ik viens no pāri par deviņsimt cilvēku lielā saimniecības kolektīva, kuru kopš 1959. gada vada Latvijas PSR Nopelniem bagātais lauksaimniecības darbinieks Jānis Kārkliņš.

Viņa vadībā no ierindas padomju saimniecības “Cesvaine” izaugusi par paraugsaimniecību. Tās pamatfondi 1980. gada sākumā pārsniedza 17 miljonus rubļu. Katra strādnieka alga desmitās piecgades laikā (salīdzinājumā ar devīto) pieaugusi par 339 rubļiem gadā. Vēl vairāk cēlusies tieši lauksaimniecībā nodrabināto vidējā izpeļņa – gandrīz par 400 rubļiem gadā.

Plaši izvērsta celtniecība. Katru gadu saimnieciskā kārtā tiek veikti celtniecības montāžas darbi par apmēram miljonu rubļu. Šajā nozarē nodarbināts turpat simts cilvēku. Tieši pēdējos gados kāpināti celtniecības tempi. Katrs piecgades gads ciemata panorāmā iezīmējis pa jaunam modernam daudzstāvu namam. Uzcelta administratīvās pārvaldes ēka, paplašināta bērnudārza ēka. Tur esošajām 140 vietām pievienosies vēl 160, līdz ar to radot labākus darba un sadzīves apstākļus vēl daudzām strādnieku ģimenēm.

Ražojošā sektorā uzcelts jauns jaunlopu komplekss vairāk nekā tūkstoš dzīvniekiem. Tanī mitināsies teles, kas paredzētas ganāmpulka atražošanai. Atsevišķā korpusā turēs vairākus simtus pirmpieņu, kuras pēc ieslaukšanas ievietos citās fermās.
....
Uzcelta noliktava tūkstoš tonnām kartupeļu. Pie noliktavas ir kartupeļu šķirotavas punkts, caur kuru iziet visa saimniecības kartupeļu raža. Atkrīt daudzu desmitu strādnieku roku darbs. Sēklas kartupeļi noliktavā labi glabājas, un pavasarī to sagatavošana stādīšanai praasa minimālu piepūli.
Uzcelts un darbojas lopkopības cehs. Tanī gadā saražo piecus tūkstošus tonnu pilnvērtīgās lopbarības, tūkstoš piecsimt tonnu zāles miltu un griezumu, skuju miltus un vēl citu veidu lopbarību un tās komponentus. Ievērojami paplašināta putnu ferma. Gandrīz pusotra tūkstoša kvadrātmetru aizņem siltumnīcas.

Strauji paplašinās individuālo dzīvojamo māju celtniecība. Tās jau uzbūvējuši daudzi saimniecības pirmrindnieki. Viņu piemēram seko vēl vairākas ģimenes.

Lopkopība ir noteicošā saimniecības ražošanas nozare. Tā dod turpat 90 procentus no kopienākuma, tāpēc tai pakārtojas un piemērojas pārējās ražošanas nozares.

Piens, gaļa, olas – visnepieciešamākie pārtikas produkti, un tieši to pārdošanā valstij cesvainieši desmitajā piecgadē sasnieguši vislielākos panākumus. Piena ražošana salīdzinājumā ar devīto piecgadi palielinājusies par 24 procentiem. Lopu un putnu izaudzēšanā kapinājums ir 18 procenti. Gaļas piegāde valstij palielinājusies par 33 procentiem, bet piena – par 32 procentiem.
Putnkopība ir viena no jaunākajām nozarēm saimniecībā, taču tās attīstības tempi ir vēl straujāki. Olu ražošana aizvadītajā piecgadē kāpināta par 67 procentiem, bet to piegāde valstij par dubultojusies. Tādējādi ikvienā no lopkopības nozarēm desmitā piecgade iezīmējusi kāpjošu grafiku.

Cesvainiešu sasniegumus lopkopībā raksturo ārī šķirnes lopu audzēšana. 1974. gadā “Cesvainē” no Vācijas Federatīvās Republikas ieveda pirmās Anglēras šķirnes govis. Jau nākamajā gadā saimniecību apstiprināja par šīs šķirnes dzīvnieku audzētavu. 1980. gada 1.janvārī saimniecībā bija 1841 Anglēras šķirnes liellops jeb 35 procenti no visa saimniecības ganāmpulka.....Saimnecība perspektīvā pāries tikai uz Anglēras šķirnes govju turēšanu. Visus šos gadus “Cesvaines” zootehniskie darbinieki lielu uzmanību veltī ciltsbdarbam un šķirnes pielāgošanai mūsu apstākļiem. Šī darba rezultātā daudzas Anglēras šķirnes govis kļuvušas īstas rekordistes. Govs Pīne trešajā laktācijā izdeva 10263 kilogramus piena ar vidējo tauku saturu 4,92 procenti un kopējo piena tauku daudzumu 504,7 kilogrami. Krauja otrajā laktācijā izdeva 11090 kilogramus piena ar vidējo tauku saturu 4,31 procents un kopējo tauku daudzumu 477,8 kilogrami. Skala trešajā laktācijā izdeva 10225 kilogramus piena ar vidējo taukus saturu 4,62 procenti un 472,7 kilogramiem piena tauku. Vairāki desmiti saimniecībā esošo govju ir izdevušas laktācijā vairāk par sešiem līdz deviņiem tūkstošiem kilogramu piena.

1979. gadā Vecumu fermas slaucējas no 110 govīm ieguva 4347 kilogramus piena no katras. Ar šo sasniegumu kolektīvs kļuva par Vissavienības sociālistiskās sacensības uzvarētāju.

1980. gadā Kārzdabas fermas vecākā, slaucēja Olga Mickēviča, kas arī kopj anglērietes, no 32 govīm ieguva 5117 kilogramus piena no katras, pašreiz augstāko vidējo izslaukumu no govs saimniecībā.

Visi panākumi gūti rūpīgā darbā, nemitīgi uzlabojot ganāmpulka turēšanas apstākļus, rūpējoties par pilnvērtīgas lopbarības, it īpaši sausā siena sagādi, kas “Cesvaines” lopkopības speciālistu skatījumā ir un paliek viens no galvenajiem pilnvērtīgas govju barības devas komponentiem. Tieši tāpēc par vairākiem simtiem hektāru pēdējos gados palielinātas ilggadīgo zālāju platības sienam. Uzcelts pilnvērtīgas lopbarības sagatavošanas cehs, kura jauda spēj nodrošināt visas saimniecības vajadzības.

Taču lai kādi būtu lopbarības krājumi, fermas un citi apstākļi, sekmīga darba pamats ir pieredzes bagāti, zinoši un, pats galvenais, strādāt griboši lopkopības darbinieku kadri. Un tādu saimniecībā ir daudz. Varam atzīmēt ilggadējās slaucējas Mariju Cīruli, Ainu Preisu, Viju Majori un Veltu Vaniņu, jaunākās paaudzes slakšanas meisteres Olgu Mickeviču un Māru Kalupnieci, teļkopējas Irēnu Bulderi un Ilgu Petkuni, jaunlopu kopējus Staņislavu Šķēlu, Gaidu Macanovu un daudzus citus centīgus lopkopības darbiniekus. Viņu pulkā arī iggadējais saimniecības galvenais zootehniķis Arvīds Linde, ciltslietu zootehniķe Frīda Gutberga, iecirkņu zootehniķi Rasma Melbārde un Jānis Andersons, putnkopības zootehniķe Lidija Ivanova un vēl citi speciālisti. Tikai pateicoties viņu principialitātei un prasīgumam, ir esošie sasniegumi lopkopībā.

Tikai desmit procentus no kopienākuma dod laukkopības produkcija. Taču nedrīkstam aizmirst, ka arī visa lopkopība balstās uz zemes dotajām ražām.

Bet zeme cesvainiešiem lielākajā lauku daļā ir skopa, kaut arī 55 procenti lauksaimniecībā izmantojamo platību ir meliorētas. Lielu saimniecības teritoriju aizņem Vidzemes augstiene, kam raksturīgs stipri paugurots reljefs un akmeņainas augsnes. Tanīs daudz grūtāk izmantot tehniku, veikt lauku masivizāciju.

Nemitīgi tiek strādāts zemkopības kultūras celšanā. Katru gadu lielās platības laukus attīra no akmeņiem. Daudz uzmanības veltī augsnes pareizai mēslošanai, mēslojuma daudzuma palielināšanai. Sējumu kopplatība (graudaugiem, kartupeļiem, kukurūzai, lopbarības saknēm, ilggadīgajiem zālājiem) no 4200 hektāriem 1975. gadā lalielinājusies līdz 4564 hektāriem 1979. gadā

Mainīgas bijušas ražas desmitās piecgades atsevišķos gados. Par zemkopības kultūru ražību nebūtu pamata sūdzēties, bet bagātīgie nokrišņi ļoti apgrūtināja un vietumis pat padarīja neiespējamu to novākšanu. Tomēr saimniecības koletīvs ir pratis visos lauksaimniecības produkcijas veidos izpildīt valsts doto uzdevumu. Veiksmīgākajos gados graudu ražība no hektāra pārsniedza 34, kartupeļu – 16, siena – 42 centnerus. Par 20 pricentiem desmitajā piecgadē palielinājusies kartupeļu ražošana. Pieaugusi arī graudu ražošana.

Ievērojami šajā laikā audzis zemes apstrādes mašīnu, piemēram, traktoru skaits. Devīto piecgadi noslēdzot, saimniecībā bija 116 traktoru, bet 1979. gadā to bija jau 151. Taču ne jau tikai tehnikas vienību skaita palielināšanās raksturo saimniecības augšupeju. Pats raksturīgākais rādītājs te ir izstrādes palielināšanās uz katru nosacīto traktoru. Ja 1975. gadā uz vienu nosacīto traktoru izstrādāja 1087 etalonhektārus, tad 1979. gadā jau 1265 etalonhektārus. Ja 1975. gadā katra etalonhektāra pašizmaksa bija 6,87 rubļi ,tad 1979. gada vairs tikai 5,30 rubļi.

Līdzīga aina paveras, ieskatoties autosaimniecībā. Piecu gadu laikā kravas automobiļu skaits palielinājies par trīspadsmit vienībām. Izstrāde uz vienu vidējo automašīnu pieaugusi no 53137 tonnkilometriem 1975. gadā līdz 68731 tonnkilometram 1979. gadā. Katra tonnkilometra pašizmaksa šail laikā samazinājusies no 0,077 līdz 0,062 rubļiem. Kopumā saimniecības autotransports ik gadu pārvadā vairāk nekā 150 tūkstošus tonnu kravas.

Un atkal, tāpat kā citās nozarēs, aiz šīm garajām skaitļu rindām ir ļaudis – traktoristi, kombainieri, šoferi, laukstrādnieki, agronomi, iecirkņu priekšnieki.

Pārskaitīt vārdiski šo lielo darba darītāju pulku diemžēl nav iespējams. Tācu daži, paši rosīgākie un redzamākie jāpiemin. Ar ievērojamām uzvijām plāna un saistību izpildē katru darba gadu noslēdz traktoristi Jānis Aļeksejevs, Pēteris Kaltons, Gunārs Žeivinieks, Valdis Ķeirāns, Mārtiņš Smaliķis, Jānis Āboltiņš, Pēteris Kļaviņš, Mārtiņš Jakovičš, šoferi Jānis Jūra, Ivars Ozoliņš, Ivars Eglītis, Vitolds Smelteris; laukstrādnieki Kārlis Prunte, Lidija Kaidaga, Elza Aišpure; iecirkņa agronoms Aivars Pureniņš un daudzi citi. Nevar nepieminēt ilgus gadus strādājošo galveno inženieri, vēlāk direktora vietnieku ražošanas darbā Jāni Raudu. Tieši viņa rūpīgais un aizrautīgais organizatoriskais un racionalizatora darbs ir licis pamatu tehnikas sekmīgai izmantošanai, tās saglabāšanai.

Padomju saimniecības “Cesvaine” direktora Jāņa Kārkliņa nemainīgs uzskats ir tāds, ka pati lielākā vērtība viņa saimniecībā ir cilvēks, tiešais darba darītājs ikdienā.

Mums var būt vismodernākās mašīnas un iekārtas. Vispienīgākās govis un visdējīgākās vistas. Ja mēs nerūpēsimies par tām divām rokām, kas to visu darbina, aprūpē un kopj, tas viss nevar pastāvēt un, vēl jo vairāk, nest augļus. Tāpēc arī viņam, darba cilvēkam, vislielākā cieņa un pateicība. Viņam arī mūsu, administratīvo darbinieku, rūpes un uzmanība, - saka direktors.

Un tie nav tikai vārdi. Viņš līdztekus saimnieciskajām rūpēm nežēlo pūles, lai saviem strādniekiem nemitīgi uzlabotu darba, sadzīves un atpūtas apstākļus.

Savukārt visa kolektīva pūļu rezultāts ir Darba Sarkanā Karoga ordenis, ar kuru saimniecība apbalvota 1971. gadā par panākumiem lauksaimnieciskās ražošanas attīstīšanā un astotās piecgades plāna izpildē.

1979. gadā saimniecībai piešķirts PSKP CK, PSRS Ministru Padomes, VACP un VĻKJS CK ceļojošais Sarkanais karogs un diploms kā uzvarētājai sociālistiskajā sacensībā 1978. gadā.

1980. gadā “Cesvaine” atzīta par uzvarētāju padomju saimniecību sociālistiskajā sacensībā republikā par ražošanas efektivitātes un darba kvalitātes paaugstināšanu, tautas saimniecības plāna sekmīgu izpildi 1980. gada pirmajā ceturksnī.

Par veikumu desmitajā piecgadē padomju saimniecība “Cesvaine” apbalvota ar PSKP CK, PSRS Ministru Padomes, VACP un VĻKJS CK ceļojošo Sarkano karogu un PSKP CK, PSRS Ministru Padomes, VACP un VĻKJS CK Piemiņas zīmi “Par augstu darba efektivitāti un kvalitāti desmitajā piecgadē”. Saimniecība ierakstīta PSRS Tautas saimniecības sasniegumu Goda plāksnē kā Vissavienības sociālistiskās sacensības uzvarētjāja.

Vēl 1980. gadā saimniecībai piešķirts PSKP CK, PSRS Ministru Padomes, VACP un VĻKJS CK Goda raksts par augstiem darba rezutltātiem Vissavienības sociālistiskajā sacensībā par lopkopības produkcijas ražošanas palielināšanu 1979.-1980. gada ziemošanas periodā.

Aizvadītajos gados “Cesvaine” vairākkārt bijusi sociālistiskās sacensības uzvarētāja republikā. Daudzkārt bijusi PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes dalībniece un rajona sociālistiskās sacensības uzvarētāja. Piecdesmit pieci cesvainieši apbalvoti ar PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes medaļām. Saimniecība par sasniegumiem 1979. gadā šķirnes lopu audzēšanā saņēmusi PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes III pakāpes diplomu un vērtīgu balvu.

Nedrīkst neatzīmēt tos cesvainiešus, kuru veikumus kopējo panākumu kaldināšanā atzīmēts ar augstiem Dzimtenes apbalvojumiem.

Ne jau tikai darba rezultāti “Cesvainei” ir augsti. Ne tikai materiālie ieguvumi raksturo saimniecībā strādājošo dzīves līmeni. Katrs ceturtais cesvainietis piedalās mākslinieciskajā pašdarbībā, un arī tās slava sen aizskanējusi ne tikai pāri republikai vien.

Tautas koris “Cesvaine” un jauniešu deju ansamnblis “Cesvaine” viesojušies Bulgārijā, Igaunijas PSR, Lietuvas PSR, pie cesvainiešiem ierodas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un viesi no tuvām un tālām mūsu zemes malām. Tie ir cesvainiešu partneri sociālistiskajā sacensībā – Maskavas apgabala Orehovozujevas rajona padomju saimniecības “Iļjinskij”, Igaunijas PSR Rapalas rajona sovhoztehnikuma “Kehtna”, Valgas rajon padomju saimniecības “Otepe”, Lietuvas PSR zivsaimniecības “Bubej” un citu kolektīvu pārstāvji.

Dziedātājiem tautas kora goda nosaukums piešķirts 1970. gadā. Kori, kurā patlaban ir 90 dalībnieku, vada Edvīns Dziļums.

1970. gadā dzimis arī otrs Tautas kolektīvs, jauniešu tautas deju ansamblis “Cesvaine”. 1980. gada republikānisko Dziesmu un deju svētku finālsacensībās šis Tautas kolektīvs ieguva trešo vietu republikā. Tautas deju ansamblis “Cesvaine” izlolojusi un arī šobrīd vada Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece Dzidra Rubene.

Viens no visvecākajiem pašdarbības kolektīviem, kas darbojas kopš 1956. gada, no paša saimniecības pastāvēšanas sākuma, ir dramatiskais kolektīvs. 1980. gada drāmas kolektīvu repuiblikāniskajā skatē ar L. Fodora lugu “Gatavības apliecība” kolektīvs ieguva pirmo vietu un arī Tautas teātra nosaukumu. Tā režisore ir Monika Krieze, bet kolektīva vecākā Friderika Zvirgzdiņa. Divdesmitčetros pastāvēšanas gados drāmas kolektīvs iestudējis septiņpadsmit lugas. Teātris vairākkārt viesojies Latvijas PSR Etnogrāfiskajā brīvdavas muzejā un Operetes teātrī Rīgā.

Tāpat kā mākslinieciskā pašdarbība, “Cesvainē” cieņā arī fiziskā kultūra. Ar aktīvo atpūtu un sportu nodarbojas vairāk nekā trešā daļa strādājošo.

No tiem 295 izpildījuši GDA normas, bet 130 ieguvuši sporta klases. Arī DOSAAF organizācija sastāv pāri par trim simtiem strādnieku. Pēdējos piecos gados padomju saimniecības “Cesvaine” sportistu komanda izcīnijusi pirmo vietu GDA rajona spartakiādēs. Deviņpadsmit sporta veidos sacensībās startē cesvainieši. Vispkašāk pārstāvētās disciplīnas ir vieglatlētika, galda spēles, jātnieku sports, volejbols, basketbols, autosports un citas. Var pilnīgi pamatoti runāt par fiziskās kūtlūras masveidību saimniecībā, jo devīze – veselā miesā mājo vesels gars – te ir cieņā.

Cesvainieši uzskata, ka kadru sagatavošanai nepārtraukti jāveltī vislielākā uzmanība. Jārūpējas, lai visi, no strādnieka līdz galvenajam speciālisam, papildinātu zināšanas un apgūtu jaunākās un progresīvākās atziņas katrā ražošanas nozarē. Tāpēc šis darbs saimniecībā ir uz augsta līmeņa. Cesvainieši ne tikai paši mācās. Pie viņiem brauc mācīties no visas republikas.

“Cesvainē” katru gadu rīko astoņus, desmit rajona, zonas un arī republikas mēroga seminārus par jaunajiem, progresīvajiem paņēmieniem lauksaimniecības produkcijas ražošanas kāpināšanā, zemes intensīvākā izmantošanā un citiem ar lauksaimniecisko ražošanu saistītiem jautājumiem. Šādos semināros piedalās līdz divi simti attiecīgo nozaru speciālistu.

Tāpat “Cesvainē” darbojas inženiertehnisko darbinieku un vidējā posma speciālistu pirmrindas pieredzes skola. Šajā skolā katru gadu zināšanas papildina vairāk nekā divi simti republikas sešu rajonu speciālisti.

Kā semināros, tā pirmirndas pieredzes skolā nodarbības vada augsti kvalificēti pasniedzēji – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas zinātnieki, Latvijas PSR Lausaimniecības ministrijas speciālisti, kā arī saimniecības vadošie nozaru darbinieki.

Katru ziemu “Cesvainē” rīko mehanizatoru sagatavošanas kursus. Tajos lauku mehanizatoru speciālisti iegūst trīsdesmit pašu saimniecības un ctu rajona saimniecību strādnieki.

Katru gadu notiek arī konference par aktuāliem lauksaimniecības jautājumiem – par pareizu lopu ēdināšanu, turot tos kompleksā, par lopbarības ražošanu cehā un citām problēmām.

Te cieņā arī Tautas universitāte. Četrās tās fakultātēs ik gadu mācās vairāk nekā pusotra simta saimniecības cilvēku. Zināšanu papildināšanai plaši izmanto tematiskas un pieredzes apmaiņas ekskursijas. Arī savās mājās viņi katu gadu uzņem vairākus simtus ekskursantu, kas ierodas papildināt zināšanas no cesvainiešu bagātās pieredzes pūra.

“Cesvainē” rīko daudzus profesionālus orientācijas pasākumus skolēniem. Tajos demonstrē populāras konofilmas par lauksaimniecību, lopkopību, par tehniku un citiem tematiem. Šādās sanāksmēs piedalās labākie saimniecības strādnieki, kuru autoritāte, vārds un piemērs spēj aizraut un pārliecināt.

Ar saimniecības stipendijām 1980. gadā mācījās trīsdesmit septiņi cilvēki. No tiem astoņpadsmit augstākajās, septiņi vidējās, bet divpadsmit profesionāli tehniskajās mācību iestādēs.

Sasniegumi, kas gūti, pildot desmitās piecgades uzdevumus, nav viegli nākuši. Tie prasījuši visu speciālistu un strādnieku sasprindzinātu darbu it visās ražošanas nozarēs. Saimniecības partijas komitejas un arodorganizācijas neatslābstošu uzmanību itin visiem jautājumiem. Komunistu loma saimniecības dzīvē nav pārvērtējama. Katrs desmitais “Cesvainē” strādājošais ir Ļeņina partijas biedrs. Vislabāk partijas organizācijas vadošo lomu saimniecības dzīvē raksturo fakts, ka vairāk nekā divas trešdaļas no visiem komunistiem strādā ražošanā. No tiem savukārt 22 procenti lopkopībā, 29 procenti mehaniszācijā, bet pārējie celtniecībā un citās nozarēs. Lielākā daļa no darba pirmirndniekiem ir partijas biedri. Tieši uz viņiem arī balstās saimniecības partijas komiteja un tās jaunais sekretārs Raitis Birkavs sava darbībā, īstenojot šodienas un nākotnes ieceres.

Nebūtu pareizi teikt, ka cesvainiešiem vairs nav nekādu problēmu. Plašajā teritorijā vēl arvien izkaisītas daudzas sīkfermas, dažādas noliktavas un citas saimniecīskā rakstura ēkas, kas sadrumstalo un bieži ļoti traucē plaša mēroga darba veikšanu. Tātad viens no galvenajiem uzdevumiem tuvākajā nākotnē ir un paliek – celtniecība.

Tāpēc jaunā piecgadē saimniecības ļaudis ieiet ar ciešu apņemšanos vēl lielās pūles nekā līdz šim veltīt tieši šo jautājumu risināšanai. Un ne jau tikai saimnieciskā rakstura būves vien nepieciešamas. “Cesvainē” uzcels tirzniecības centru, kultūras namu. Paplašināsies arī dzīvokļu celtniecība. Ražošanas intensifikācijai un darba apstākļu uzlabošanai paredzēt uzbūvēt jaunputnu fermu, minerālmēslu noliktavu ar lidlauku, slaucamo govju kompleksu 800 govīm, pēc kura saimniecība izjūt sevišķi asu nepieciešamību.

Bez tam daudzi pasākumi paredzēti zemes auglības uzlabošanai. Mēslojuma papildināšanai daudz vairāk nekā līdz šim pielietos kūdras kompostus. Turpnāsies lauku masivizācija, jauno kultivēto pļavu un ganību ierīkošana. Tas vis ļaus gūt vēl lielākus panākumus lauksaimieciskajā ražošanā un galvenās nozares – lopkopības vēl straujākā attīstīšanā un, protams, arī pašu cesvainiešu labklājības celšanā.